Par zoli

    Saturs:

    Par zoli

    Par mājas lapu

    Spēļu apzīmējumi

    Spēles uzsākšana

    Spēlēšana

    Par Zolmaņu līgu

    Turnīri

    Komandu turnīri

    Turnīru nolikums

    Zoles noteikumi

     

    Par zoli

    Zole jeb zolīte latviešu tautā tiek uzskatīta par latviešu kāršu spēli. Savukārt starp zoles spēlētājiem tā ir ieguvusi latviešu nacionālās kāršu spēles titulu.

     

    Ir prāta un ir veiksmes kāršu spēles, zole ir prāta kāršu spēle, jo lai uzvarētu, vairāk par veiksmi nepieciešamas labas spēlēšanas prasmes un ass prāts.

     

    Šī kāršu spēle zināma ne tikai kā zole, bet arī zolīte un agrāk pazīstama arī kā Revelīts, kas minēts Emanuela Laskera 1931.gadā izdotajā grāmatā „Kāršu spēles”. Kad zoli sāka spēlēt Latvijā, precīzi nav zināms, skaidrs ir vien tas, ka zole pieder pie vācu kāršu spēļu „Schafkopf” grupas (spēlēm šajā grupā ir noteikti trumpji – visi kalpi vai visas dāmas, vai dažkārt abi kopā – kas ir stiprāki par pārējiem trumpjiem).

     

    Rakstnieka un toreizējā Latvijas Zolītes spēles federācijas priekšsēdētāja Andra Kolberga 1996.gadā publicētajā grāmatā „Zolīte Latvijā un pasaulē” par zolītes izcelsmi vēl pieejama šāda informācija:

     

    „Pirmie apraksti par šo spēli Vācijā atrodami ap 19.gs vidu. Zolīte pieskaitāma tā sauktajam „endischer Schafskopf” variantam, speciāli „Drei endsch”. (Normālo „Schafskopf” spēlē 4, bet „Drei endsch” tikai trīs spēlmaņi.) Zolīte ir kaut kas starp normālo Drei endsch”, kuru spēlē ar 32 kārtīm un „aso Drei endsch”, kur spēlē tikai 24 kārtis. Zolīti spēlē ar 26 kārtīm. Izskatīju veselu rindu vācu kāršu spēļu grāmatu, bet nevienā neatradu pie „Schafskopf” tādu variantu, kādu spēlējam mēs latvieši. Jāsecina, ka zolīte ir speciāls „Schafskopf” Baltijas variants. Latviešu apzīmējums zolīte būs attīstījies no vārda solo, jo vienmēr viens spēlē pret diviem.”

     

    /Andra Kolberga 1996.gadā publicētās grāmatas "Zolīte Latvijā un pasaulē" pirmā vāka bilde./

    Zoli iemācīties un spēlēt var teju ikkatrs – nepieciešama tikai kāršu kava.

     

    Par mājas lapu

    Šī mājas lapa ir zoles spēlētāju sociālais tīkls. Tajā ir iespēja ne tikai spēlēt zoli, bet arī komunicēt ar spēlētājiem, kuri jau prot vai vēlas iemācīties to spēlēt.

    Mājas lapā iespējams spēlēt tradicionālo zoli – zoli ar pulēm, galdiņu, mazo zoli. Papildus ierastajiem spēles veidiem nāk klāt iespēja noteikt „Veiklā”, t.i., spēle, kurā ir noteikts gājiena laika limits, draugu zole, kad pie izveidotā spēles galda var pieslēgties tikai cilvēki no spēlētāja izveidotā draugu loka, kā arī iespēja noteikt minimāli izspēlējamo partiju skaitu.

     

    Pieslēgties mājas lapai var ievadot reģistrēta lietotāja e-pasta adresi un paroli tiem paredzētajos laukos. Ja lietotājs ir aizmirsis paroli, tad to ir iespējams atgūt izmantojot paroles atgūšanas moduli – „Aizmirsi paroli?”, ar tā palīdzību parole tiks nosūtīta uz lietotāja reģistrēto e-pasta adresi.

                

    Pēc veiksmīgas pieslēgšanās mājas lapai lietotājs nonāk „SPĒLĒT” sadaļā. Kreisajā pusē ir redzama lietotāja bilde (ja tāda tika ievietota) un profila informācija, kuru ir iespēja labot. Zem tām redzams mājas lapai pieslēgušos draugu vai visu lietotāju saraksts, kā arī tērzēšanas logs, kurā var sarakstīties ar citiem lietotājiem. Labajā pusē ir redzama mājas lapas labāko spēlētāju statistika pa dažādiem laika posmiem un pēc dažādiem spēles kritērijiem. Mājas lapas augšpusē ir redzama rīkjosla ar pogu „IZIET” un 10 galvenajām sadaļām:

    1. „SPĒLĒT” – sadaļā ir 4 virtuālās zoles istabas:

    1.1. „Brīvā istaba” – šajā zoles istabā visi mājas lapā reģistrētie lietotāji var spēlēt zoli bez maksas. Spēlētāji savā starpā spēlē bez likmes punktā, un tiem netiek uzskaitīta statistika par izspēlētajām partijām, iegūtajiem/zaudētajiem punktiem citiem kritērijiem. Kā arī netiek piešķirti sasniegumi un netiek attīstīts spēlētāja profila līmenis;

    1.2. „Zolmaņu līga” – šajā zoles istabā visi mājas lapā reģistrētie lietotāji spēlē uz Zoles Dariniem (ZD), iepriekš savstarpēji nosakot ZD likmi punktā. Spēlējot šajā zoles istabā, spēlētājs attīsta sava profila zoles līmeni, kā arī iegūst dažādus sasniegumus, par kuriem saņem ZD bonusus. Katrs Zolmaņu līgas spēlētājs var apskatīt savu un citu spēlētāju statistiku, salīdzināt tās, kā arī atrast savu vietu reitingā. Par izcīnīto līderpozīciju kādā no reitingiem, spēlētāji tiek apbalvoti ar ZD bonusiem;

    1.3. „Turnīri” – šajā zoles istabā tiek rīkoti zoles turnīri individuālajā vērtējumā. Visa informācija par turnīru un pieteikšanos tam ir pieejama pie katra attiecīgā turnīra. Pieteikšanās turnīram notiek individuāli un pēc reģistrācijas attiecīgajam turnīram no katra dalībnieka tiek atskaitīta reģistrācijas maksa;

    1.4. „Komandu turnīri” – šajā zoles istabā tiek rīkoti zoles turnīri komandu vērtējumā. Visa informācija par turnīru un pieteikšanos tam ir pieejama pie katra attiecīgā turnīra. Pieteikšanās turnīram notiek šādi: kapteinis izveido komandu, uzaicinot pārējos komandas dalībniekus. Kad visi dalībnieki ir apstiprinājuši savu dalību komandā, kapteinis apstiprina komandu turnīram un ar šo brīdi no komandas dalībniekiem tiek atskaitīta reģistrācijas maksa un komanda skaitās reģistrējusies turnīram.

          

    2. „PAPILDINĀT KONTU” – sadaļā ir divas apakšsadaļas:

    2.1. „Iegādāties ZD” – šajā sadaļā ir iespēja iegādāties Zoles Darinus, izvēloties sev piemērotāko ZD iegādes veidu saskaņā ar Distances līgumu;

    2.2. „Iegādāties papildiespējas” – šajā sadaļā ir iespēja iegādāties zoles spēlēšanai noderīgas virtuālās papildiespējas.

    3. „STATISTIKA” – sadaļā lietotājiem ir iespēja apskatīties Zolmaņu līgas, savu un citu spēlētāju statistiku, salīdzināt tās, kā arī atrast savu vietu reitingā. Visa statistika tiek atjaunota reizi 20 minūtēs.

    4. „SASNIEGUMI” – sadaļā Zolmaņu līgas spēlētāji var aplūkot savus iegūtos sasniegumus, spēlējot zoli. Visi sasniegumi tiek atjaunoti reizi 20 minūtēs.

    5. „TURNĪRI” – sadaļā lietotājs nonāk „Turnīri” zoles istabā, kurā redzams saraksts ar visiem turnīriem individuālajā vērtējumā. Tajā var reģistrēties un pievienoties turnīram, kā arī redzēt informāciju par turnīra norises gaitu.

    6. „VĒSTULES” – sadaļā lietotājiem ir iespēja nosūtīt un saņemt vēstules no citiem mājas lapā reģistrētiem lietotājiem.

    7. „IELŪGUMI” – sadaļā lietotāji var atbildēt uz saņemtajiem uzaicinājumiem draudzēties vai dalības komandu turnīrā ielūgumiem, kā arī paši nosūtīt ielūgumus ar uzaicinājumu draudzēties.

    8. „ATSAUKSMES, IEROSINĀJUMI” – sadaļā lietotāji var nosūtīt ZOLMANIEM administrācijai kādu pozitīvu atsauksmi un/vai ierosinājumu saistībā ar mājas lapu.

    9. „AKTUALITĀTES” – sadaļā lietotāji var iepazīties ar mājas lapas aktuālo informāciju un paziņojumiem.

     

    Poga „IZIET” – to nospiežot, lietotājs atslēdzas no mājas lapas.

     

    Pirms un pēc pieslēgšanās mājas lapai, apakšā ir pieejamas 8 informatīvā tipa sadaļas:

    1. Par mums” – sadaļa iekļauj informāciju par uzņēmuma filozofiju, vīziju, misiju, mērķiem, vērtībām, raksturojumu, idejas pirmsākumiem, vēsturi, vadību, kontaktiem un rekvizītiem;
    2. Par zoli” – sadaļa iekļauj informāciju par mājas lapu, zoles noteikumiem un mājas lapā rīkoto zoles turnīru nolikumu;
    3. Lietošanas noteikumi” – sadaļa iekļauj informāciju par mājas lapas lietošanas noteikumiem un distances līgumu;
    4. Biežāk uzdotie jautājumi” – sadaļa iekļauj atbildes uz mājas lapas lietotāju visbiežāk uzdotajiem jautājumiem;
    5. Reģistrācija” – sadaļa iekļauj reģistrācijas formu, pēc kuras aizpildīšanas lietotājs kļūst par reģistrētu mājas lapas lietotāju ar tiesībām pieslēgties mājas lapai;
    6. Atbalsts projektam” – sadaļa iekļauj informāciju par mājas lapas projekta atbalstītājiem;
    7. Reklāma” – sadaļa iekļauj informāciju par mājas lapas reklāmas izvietošanas noteikumiem un piedāvāto reklāmu izcenojumiem;
    8. Ziņot par kļūdu/pārkāpumu” – sadaļa iekļauj vēstules veidlapu, ar kuras palīdzību mājas lapas administrācijai nosūtīt informāciju par mājas lapā esošām kļūdām vai ziņot par mājas lapas lietošanas noteikumu pārkāpējiem.

    Uz sākumu

     

    Spēļu apzīmējumi

    Mājas lapā esošie spēļu veidu un citi apzīmējumi:

    P = Zole ar pulēm;

    G = Zole ar galdiņu;

    PM = Zole ar pulēm un mazo zoli;

    GM = Zole ar galdiņu un mazo zoli;

    ML = Spēle tikai ar mazo zoli un lielo zoli;

    D = Zole ar draugiem (spēles galdu redz un tam var pievienoties tikai draugi);

    4 = Zole četratā;

    123 = Pie spēles galda noteiktais minimāli izspēlējamais partiju skaits, to var pievienot klikšķinot šeit;

    Kreiča simbols, kam apkārti ir dažādas krāsas, pie spēles galda nozīmē noteiktais minimāli nepieciešamais spēlētāja līmenis;

    Pulksteņa simbols nozīmē veiklā zole (katras gājiens ir jāizdara 10 sekundēs);

    ZD = Zoles Darins – mājas lapā izmantotā virtuālā norēķinu vienība, to var papildināt klikšķinot šeit.

    Uz sākumu

     

    Spēles uzsākšana

    Visas veicamās darbības mājas lapā ir izpildāmas ar peles kreisā taustiņa nospiešanu vienu reizi uz attiecīgās izvēles vai pogas.

     

    Brīvā istaba.

    Lai pievienotos jau izveidotam spēles galdam, ir jānospiež poga „SPĒLĒT” pie izvēlētā spēles galda.

    Atķeksējot vienu vai vairākus spēles veidus pie „Atlasīt spēles:”, parādīsies tikai tie izveidotie galdi, kādi ir izvēlēti.

     Lai izveidotu jaunu spēles galdu, pie „Izveidot galdu:” nepieciešams iepunktēt vienu no spēles veidiem un nospiest pogu „IZVEIDOT”. Tiklīdz jauns spēles galds ir izveidots – atliek uzgaidīt, līdz pievienosies pārējie spēlētāji.

     

    Zolmaņu līga.

    Lai pievienotos jau izveidotam spēles galdam, ir jānospiež poga „SPĒLĒT” pie izvēlētā spēles galda.

    Atķeksējot vienu vai vairākus spēles veidus un izvēloties logā „Likme” sev vēlamo likmi pie „Atlasīt spēles:”, parādīsies tikai tie izveidotie galdi, kādi ir izvēlēti.

    Lai izveidotu jaunu spēles galdu, pie „Jauns galds:” jānorāda spēles veids un likme punktā un tad jānospiež poga „IZVEIDOT”. Papildus pie „Papildnosacījumi:” var norādīt spēlētāja līmeņa ierobežojumu (logs ”Noteikt līmeni”), ieķeksējot izvēlēties istabas tipu – veiklā („Veiklā”), tikai draugu („Draugu”) istaba, spēles galds ar četriem spēlētājiem („4”).

    Tiklīdz jauns spēles galds ir izveidots – atliek uzgaidīt, līdz pievienosies pārējie spēlētāji.

    Lai Zolmaņu līgā spēles galdam noteiktu minimāli izspēlējamo partiju skaitu, vajadzīgs savam profilam pievienot šo iespēju. To var izdarīt mājas lapā PAPILDINĀT KONTU ⇒ Iegādāties papildiespējas un izvēloties piemērotāko laika posmu, kurā varēs izmantot šo iespēju. Šī iespēja parādīsies pie „Papildnosacījumi:”. Spēles galda pamešanas gadījumā vainīgā persona pārējiem spēlētājiem samaksā likmi 1 punkta apmērā par katru neizspēlēto partiju.

    Uz sākumu

     

    Spēlēšana

    Spēlēšana katrā no istabām notiek līdzīgi. Lai izietu ar kārti, tās noraktu vai izvēlētos kādu no spēles veidiem, kā arī vienkārši palaistu „garām”, ir vienu reizi jānospiež ar peles kreiso taustiņu uz attiecīgās kārts vai izvēles pogas. Informācija par spēles istabu ir attēlota kreisajā augšējā stūrī, bet apakšējā kreisajā stūrī – spēlētāju tērzēšanas logs, kur ir redzama arī spēles gaita. Savukārt spēles protokola rezultāti ir attēloti labajā apakšējā stūrī.

    Informācija pie spēles galda. Tiklīdz ir pienācis spēlētāja gājiens, tā spēlētājam sarkaniem burtiem virs spēles izvēles pogām parādās uzraksts: „Tavs gājiens”, bet pārējiem dalībniekiem ir redzams, ka laukums apkārt attiecīgā spēlētāja bildei ir iekrāsojies no tumši pelēka uz tumši zilu. Cipari pie katra spēlmaņa bildes kreisā augšējā stūra apzīmē uz kuru roku spēlētājam ir iedalītas kārtis ,bet burts „D” apzīmē dalītāju, ja pie galda spēlē četri spēlētāji. Zem spēlētāja bildes, Vārda un Uzvārda pretspēlētājiem ir redzams statuss. Tas norāda vai spēlētājs gaida, kamēr citam ir jāizdara izvēle, spēlētājs pats izvēlās, kā arī apzīmē to, kurā pusē dalībnieks spēlē (mazais vai lielais). Statuss un uz kuru roku ir iedalītas kārtis attiecīgajam spēlētājam ir redzams virs izvēles pogām.

    Pēdējais stiķis un partijas rezultāti. Spēles laikā pēdējais paņemtais stiķis ir redzams pie tā spēlētāja, kurš to ir paņēmis. Lai apskatītu šo stiķi, atliek vienkārši ar kursoru uzbraukt uz otrādāk apgrieztās kārts ikonas un galda vidū stiķis tiks attēlos. Tiklīdz uz galda ir izlikta pirmā kārts no nākošā stiķa, tā iepriekšējais stiķis nav apskatāms, jo atbilstoši zoles noteikumiem, pēdējais stiķis tiek uzskatīts arī uz galda esošais stiķis, pat, ja no tā ir tikai viena kārts. Pēc katras partijas uz ~3 sekundēm parādās paziņojums par partijas rezultātiem. Ja netika spēlēta pēdējā partija un visiem spēles dalībniekiem pietiek ZD (gadījumā, ja tika spēlēts Zolmaņu līgā), tad pēc paziņojuma parādīšanas automātiski tiek iedalītas kārtis nākošajai partijai.

    Spēles pamešana. Ja kāds spēlētājs apzināti vai neapzināti kavē spēles laiku, tad pēc 30 sekunžu laikā neizdarīta gājiena pārējiem spēlētājiem ir tiesības nospiest pogu „PASTEIDZIES” un attiecīgajam spēlētājam sāksies 30 sekunžu laika atskaite. Ja šajā laikā gājiens netiks izdarīts, tiks uzskatīts, ka vainīgais spēlētājs ir pametis spēles galdu. Spēlētājam, kuram vienu reizi partijas laikā ir nospiesta poga „PASTEIDZIES” turpmāk šajā partijā katram gājienam ir atvēlētas 30 sekundes un visiem spēlētājiem būs redzama gājiena pēdējo 10 sekunžu laika atskaite. Ja spēli pamet mazais, tad lielajam tiek ieskaitīta maksimālā uzvara, par kuru norēķinās tikai spēles galda pametējs, bet pārējie mazie neko nezaudē. Savukārt, ja spēli pameta lielais, tad tam tiek ieskaitīts maksimālais zaudējums un punkti sadalīti starp visiem mazajiem.

    Spēles beigas. Uzmanība jāpievērš tam, ka atbilstoši zoles noteikumiem, izbeidzot spēli katra spēlētāja nopelnītas personīgās pules nekur nepazūd, bet tiek norakstītas pules īpašniekam samaksājot pa vienam punktam katram no spēlētājiem par katru neizņemto personīgo puli. Ja gadījumā pēc spēles beigām vai galda izjukšanas mājas lapa automātiski nenogādā atpakaļ uz spēļu istabu izveidošanas lapu, tad pēc maza brīža ieteicams nospiest uz „SPĒLĒT” vai jebkuras citas mājas lapas sadaļas pēc izvēles.

    Uz sākumu

     

    Par Zolmaņu līgu

    Zolmaņu līgā katram spēlētājam ir profila līmenis. To nosaka pēc izspēlētajām partijām un turnīros iegūtajiem lielajiem punktiem. Lai spēlētājs sasniegtu augstāku līmeni, ir jāizpilda abi kritēriji. 

     

    Spēlētāja vieta kopvērtējumā.

    Spēlētāja ieņemtā vieta, kas norādīta pie profila vai statistikas informācijas, norāda spēlētāja vietu kopvērtējumā starp visiem zolmaņiem. Šo vietu nosaka līdzīgi kā katra lietotāja spēles līmeni, ko veido divi elementi – turnīru punkti (kas ir galvenais elements un tas apzīmē patiesās spēlētāju iemaņas) un izspēlētās partijas (kas apzīmē spēlētāja pieredzi). Turnīru punkti tiek iegūti turnīros pēc katras izspēlētās kārtas atkarībā no spēlētāja iegūtās vietas pie galda un šie punkti ir paliekoši. Līdz ar to, jo vairāk izcīnīto turnīra punktu, jo augstāka vieta. Ja turnīru punkti sakrīt, tad augstāku vietu ieņem tas, kurš ir izspēlējis vairāk partiju.

     

    Zolmaņu līgas Zoles Darinu bonusi:

    • Draugu uzaicināšanas bonuss – 50’000 ZD. To ieskaita abiem spēlētājiem tiklīdz uzaicinātais draugs ir izspēlējis vai nu 300 partijas „Brīvajā” vai 100 partijas „Zolmaņu Līgas” istabā;
    • Sasniegumu bonuss – sākot no 20’000 ZD. Par pirmo sasniegumu lietotājam tiek piešķirts 20’000 ZD liels bonuss un par katru nākošo sasniegumu tiek piešķirts par 500 ZD vairāk (par otro sasniegumu 20’500 ZD, par trešo 21’000 ZD utt.);
    • Līderpozīciju bonuss – sākot no 25’000 ZD. Iegūst tie spēlētāji, kuri ir bijuši līderi attiecīgajā laika periodā, tam noslēdzoties.

     

    Zolmaņu līgā katrs spēlētājs var apskatīt savus sasniegumus. Šobrīd pavisam kopā ir 132 sasniegumi iedalīti 18 kategorijās un 13 no šīm kategorijām var iegūt absolūto sasniegumu. Absolūtais sasniegums ir kādas sasniegumu kategorijas nenoteikts augstākais sasniegums, ko spēlētājs var iegūt, pārsniedzot pēdējo precīzi noteikto sasniegumu.

    Piemēram, sasniegumu kategorijas „Izspēlētās partijas vienā dienā” augstākais precīzi noteiktais sasniegums ir 1’000 izspēlētas partijas vienā dienā. Lietotājs, kurš izspēlēs 1’017 partijas vienas dienas laikā noteiks šīs kategorijas absolūto sasniegumu tieši 1’017 partijas. Šajā gadījumā lietotājam, kurš vēlas iegūt šīs kategorijas absolūto sasniegumu ir jāizspēlē vismaz 1’018 partijas vienas dienas laikā.

    Sasniegumu kategoriju „Dienas pēc kārtas spēlēta zole” un „Kopā dienas spēlēta zole” – katru dienu, lai to ieskaitītu, ka ir spēlēta zole, ir jāizspēlē vismaz 24 zoles partijas Zolmaņu Līgas istabā, brīvi izvēloties visus spēles parametrus.

    Zolmaņu līgā katram lietotājiem ir iespēja apskatīties savu un citu spēlētāju statistiku, salīdzināt tās, kā arī atrast savu vietu reitingā. Statistikas sadaļās „Uzvarētas Lielās zoles” un „Uzvarētas Mazās zoles” tiek norādītas gan uzvarētas zoles un gan zaudētas zoles (tās ir norādītas iekavās)

    Zolmaņu līgā, pie spēles galda izveidošanas, papildus ierastajiem spēles veidiem nāk klāt iespēja noteikt „Veiklā”. Šī iespēja piešķir laika limitu katra gājiena vai izvēles izdarīšanai 10 sekundes (arī turnīros opcija „Veiklā” piešķir 10 sekunžu laika limitu gājiena izdarīšanai), ja spēlētājs paceļ galdiņu, tad tam pienākas vēl 10 sekundes, lai noraktu kārtis. (Spēlētājiem, tiklīdz ir palikušas pēdējās 5 sekundes gājiena vai izvēles izdarīšanai, sānos parādās mazs pulkstenis, kas veic pēdējo 5 sekunžu atskaiti, līdz laiks izbeidzas vai tiek izdarīts gājiens). Kā arī draugu zole, kad pie izveidotā spēles galda var pieslēgties tikai cilvēki no spēlētāja izveidotā draugu loka.

     

    Lai uzsāktu spēli Zolmaņu līgā, pastāv šādi noteikumi:


     

    Lai nodrošinātu to, ka katrs spēlētājs lielākā iespējamā zaudējuma gadījumā (zaudēta zole bezstiķī), varētu norēķināties par attiecīgo likmi punktā ar pārējiem spēlētājiem, ir noteikti šādi minimālie ZD daudzumi kontā, lai turpinātu spēli:

     

    Uz sākumu

     

    Turnīri

    Turnīru istabā notiek turnīri individuālajā vērtējumā, bet Komandu turnīru istabā – turnīri komandu vērtējumā.

     

    Katram gājienam ir atvēlētas 60 sekundes un spēlētājiem būs redzama gājiena pēdējo 5 sekunžu laika atskaite. Uzspiežot uz attiecīgā turnīra nosaukuma, iespējams apskatīt pilnu informāciju par šo turnīru, kā arī redzēt turnīram reģistrēto dalībnieku vai komandu skaitu.

     

    Lai pievienotos individuālajam turnīram, vispirms vajadzīgs tam reģistrēties istabā „Turnīri” nospiežot pogu „REĢISTRĒTIES” pie attiecīgā turnīra un apstiprināt izvēli.

     

    Tad, pirms turnīra kārtas sākuma, vajadzīgs pievienoties turnīram, atverot istabu „Turnīri” un nospiežot pogu „PIEVIENOTIES” – šī poga parādīsies iepriekšējās pogas „REĢISTRĒTIES” vietā.

     

    Parādīsies laika atskaite, pēc kuras tajā pašā logā arī ielādēsies turnīra istaba. Līdz ar pievienošanos turnīram, spēlētājs tiks uzskatīts par atnākušu uz turnīra sākumu vai uz attiecīgo kārtu un tiklīdz beigsies redzamā laika atskaite, sāksies turnīra kārta un visi spēlētāji, kuri būs laicīgi pievienojušies turnīram, tajā piedalīsies. Ja turnīra dalībnieks pārdomā un nevēlas piedalīties attiecīgajā turnīra kārtā, tad no tās ir jāatvienojas ne vēlāk, kā 60 sekundes līdz tās sākumam. Ja spēlētājs atvienosies, kad ir palicis mazāk par 60 sekundēm līdz kārtas sākumam, spēlētājs tiks pieslēgts turnīra kārtai, lai gan pats to neredzēs un līdz ar to zaudēs punktus.

     

    Lai norisinātos turnīra kārta individuālajā vērtējumā, uz to ir jāatnāk (jāpievienojas) vismaz 16 dalībniekiem. Ja gadījumā uz turnīra 1.kārtas sākumu nav pievienojušies vismaz 16 dalībnieki, tad turnīrs tiek atcelts un visiem dalībniekiem tiek pilnā apmērā atgriezta turnīra reģistrācijas maksa. Ja uz kādu no citām turnīra kārtām nepievienojas vismaz 16 dalībnieki, tad tiek atcelta tikai attiecīgā turnīra kārta un pārējās, ja tādas vēl ir, tiks rīkotas pēc paredzētā laika.

     

    Turnīru norises grafiks atkarībā no kārtu un partiju skaita kārtā.

       

     

    Komandu turnīri

    Istabā „Komandu turnīri”, lai izveidotu komandu, vienam spēlētājam ir jāuzņemas komandas kapteiņa loma un pie attiecīgā turnīra jānospiež poga „IZV. KOMANDU”. Komandas kapteinis tālāk redzēs visus komandas dalībniekus.

    Kā pirmo spēlētājs redzēs sevi: bildi, vārdu un uzvārdu, ZD konta stāvokli un zemāk arī statusu, kur ir norādīts „Kapteinis”. Tālāk tukšajās vietās atliek nospiest pogu „UZAICINĀT”, lai uzaicinātu pārējos komandā nepieciešamos dalībniekus. Kapteinis komandas dalībniekus var uzaicināt tikai no saviem draugiem, izvēloties tos un nospiežot pogu „IELŪGT ATZĪMĒTOS”. Uzaicinātajiem draugiem tiks nosūtīts ielūgums, ko var apskatīt mājas lapas sadaļā „IELŪGUMI”. Ielūgumā katram uzaicinātajam dalībniekam ir iespēja izvēlēties vai pievienoties komandā. Komandas kapteinis pie katra uzaicinātā komandas dalībnieka statusa redzēs vai uzaicinājums ir izlasīts vai nē un to, vai spēlētājs ir pieņēmis vai noraidījis uzaicinājumu. Pēc tam, kad komandas dalībnieks ir piekritis pievienoties komandai, pie dalībnieka statusa, kas atrodas zem bildes, būs redzams „Uzaicināts” un kapteinim atliks apstiprināt spēlētāja dalību komandā nospiežot pogu „APSTIPRINĀT”. Pēc tam, kad komandas kapteinis ir apstiprinājis visus komandas dalībniekus, parādīsies poga „APSTIPRINĀT KOMANDU”, kuru nospiežot komanda tiks piereģistrēta turnīram un no katra dalībnieka tiks iemaksāta turnīra dalības maksa.

    Pirms turnīra kārtas sākuma, katram komandas dalībniekam vajadzīgs pievienoties turnīram, nospiežot pogu „PIEVIENOTIES” pie attiecīgā turnīra. Līdz ar pievienošanos turnīram, spēlētājs tiks uzskatīts par atnākušu uz turnīra sākumu vai uz attiecīgo kārtu un tiklīdz beigsies redzamā laika atskaite, sāksies turnīra kārta un visi spēlētāji, kuri būs laicīgi pievienojušies turnīram, un ir istabā ”Komandu turnīri”, tajā piedalīsies. Ja uz turnīru neatnāk visi komandas locekļi, tad komanda tik un tā piedalās turnīrā, tikai nepilnā sastāvā, līdz ar ko tai ir mazāk izredžu kopvērtējumā izcīnīt augstāku vietu. Tikai komandas kapteinis ir tiesīgs izdzēst komandas dalībniekus no komandas vai arī izdzēst visu komandu.

    Uz sākumu

     

    TURNĪRU NOLIKUMS

     

    Pēdējās izmaiņas veiktas: 2014.gada 05.septembrī, Rīgā.

    Nr. TN-2013/2

     

    1. VISPĀRĪGĀ INFORMĀCIJA

    1.1. Turnīru organizators un tā pārstāvis – sabiedrība ar ierobežotu atbildību „ZOLMANIEM”, reģ.nr.40103547150, juridiskā adrese Lāču iela 82, Garciems, Carnikavas novads, LV-2163, tās valdes locekļa Mārtiņa Jurēvica personā, kurš rīkojas uz statūtu pamata (turpmāk tekstā – turnīra organizators).

    1.2. Turnīru norises vieta – interneta mājas lapa www.zolmaniem.lv (turpmāk tekstā – mājas lapa).

    1.3. Dalībnieki – mājas lapā reģistrēti lietotāji, kuri ir reģistrējušies attiecīgajam turnīram un ir samaksājuši turnīra dalības maksu, ja tāda tika noteikta.

    2. ​INFORMĀCIJA PAR TURNĪRU

    2.1. Mājas lapas sadaļās „Komandu turnīri” un „Turnīri” pirms katra turnīra tiek publicēta informācija par attiecīgā turnīra:

    2.1.1. nosaukumu;

    2.1.2. veidu (individuālais vai komandu, ja komandu, tad arī dalībnieku skaitu vienā komandā);

    2.1.3. kārtu skaitu un partiju skaitu kārtā;

    2.1.4. norises dienu(-ām), datumu(-iem) un laiku(-iem) sadalījumā pa kārtām;

    2.1.5. spēles veidu (kādi spēles varianti ir atļauti/aizliegti);

    2.1.6. Zoles Darinu (turpmāk tekstā – ZD) likmi punktā;

    2.1.7. nosacījumiem dalībniekiem, lai drīkstētu piedalīties turnīrā;

    2.1.8. turnīra dalības ZD maksu;

    2.1.9. ZD balvu fondu;

    2.1.10. citem papildus nosacījumiem.

    2.2. Pirms katras turnīra kārtas tiek noteikts vai dalībniekam ir minimāli nepieciešamais ZD daudzums, lai varētu piedalīties kārtā. Tas tiek noteikts pēc formulas: Minimālais ZD daudzums kontā = 8 * 3 * Spēles likme * Partiju skaits kārtā, kur „8” ir lielākais teorētiskais vienā partijā zaudējamo mazo punktu skaits, „3” ir pieņemtais pretspēlētāju skaits (tā kā nevar zināt vai dalībnieks būs pie galda ar vēl diviem vai trīs citiem dalībniekiem, tiek pieņemts lielākais dalībnieku skaits), „Spēles likme” ir ZD likme punktā, un „Partiju skaits kārtā” ir attiecīgajā turnīrā noteiktais partiju skaits katrā kārtā.

    3. TURNĪRA DALĪBNIEKU SKAITS UN DALĪBAS MAKSA

    3.1. Gan individuālo turnīru, gan komandu turnīru minimālais dalībnieku skaits ir 16.

    3.2. No turnīram noteiktās ZD dalības maksas 90% tiek novirzīti turnīra kopējam ZD balvu fondam, bet 10% tiek novirzīti par turnīra organizēšanu.

    3.3. Ja līdz turnīra pirmās kārtas sākumam nav reģistrējušies vai uz turnīra pirmo kārtu nav ieradušies vismaz 16 dalībnieki, tad turnīrs tiek atcelts un visiem dalībniekiem tiek pilnībā atgriezta samaksātā turnīra dalības maksa.

    3.4. Ja notika turnīra pirmā kārta, tad dalībniekiem par attiecīgo turnīru samaksātā dalības maksa netiek atgriezta. Šajā gadījumā, ja sākot uz turnīra otro un uz katru atlikušo turnīra kārtu neierodas vismaz 16 dalībnieki, tad attiecīgā turnīra kārta tiek atcelta un turnīra norise turpinās pēc plāna. Turnīra organizators ir tiesīgs izdzēst turnīru, ja nav notikušas vismaz divas turnīra kārtas.

    3.5. Spēlētājiem jāņem vērā tas, ka partijas laikā tērzēšanas logā ir aizliegts izteikt jebkādus komentārus par spēles gaitu, kas var traucēt parastai un godīgai partijas izspēlei.

    4. SPĒLĒTĀJU SADALĪJUMS PIE GALDIEM

    4.1. Pirmajā turnīra kārtā spēlētāji pa spēles galdiem tiek sadalīti automātiski (komandu turnīros vienīgais nosacījums, lai nebūtu vienas komandas biedri pie viena galda, ja vien tas ir iespējams).

    4.2. Sākot ar otro kārtu, uz katru nākamo kārtu spēlētāji pa galdiem tiek sadalīti pēc iegūto lielo punktu kopsummas no iepriekšējām kārtām šajā turnīrā. Līdz ar to spēlētāji, kuriem ir visvairāk lielo punktu no kārtām spēlē kopā pie pirmā galda, bet tie spēlētāji, kuriem ir vismazāk lielo punktu, spēlē kopā pie pēdējā galda.

    4.3. Sadalot spēlētājus pa galdiem, vienādu lielo punktu kopsummas gadījumā augstāku vietu ieņem tas spēlētājs, kuram ir vairāk iegūtie mazie punkti.

    5. PUNKTU SKAITĪŠANA UN UZVARĒTĀJA NOTEIKŠANA

    5.1. Turnīra punktu (lielo punktu) sadales kārtībā: 1.vieta – 6p; 2.vieta – 4p; 3.vieta – 2p un 4.vieta – 0p. Ja iegūtās vietas pie galda kārtā sakrīt, tad:

    5.1.1. ja diviem spēlētājiem ir dalīta 1.-2.vieta, tad katrs no šiem spēlētājiem iegūst pa 5 punktiem, (6+4)/2;

    5.1.2. ja trim spēlētājiem ir dalīta 1.-3.vieta, tad katrs no šiem spēlētājiem saņem pa 4 punktiem, (6+4+2)/3;

    5.1.3. ja četriem spēlētājiem ir dalīta 1.-4.vieta, tad katrs no šiem spēlētājiem saņem pa 3 punktiem, (6+4+2+0)/4;

    5.1.4. ja diviem spēlētājiem ir dalīta 2.-3.vieta, tad katrs no šiem spēlētājiem iegūst pa 3 punktiem, (4+2)/2;

    5.1.5. ja trim spēlētājiem ir dalīta 2.-4.vieta, tad katrs no šiem spēlētājiem saņem pa 2 punktiem, (4+2+0)/3;

    5.1.6. ja diviem spēlētājiem ir dalīta 3.-4.vieta, tad katrs no šiem spēlētājiem iegūst pa 1 punktam, (2+0)/2.

    5.2. Uzvarētājs tiek noteikts pēc tā, kuram ir visvairāk lielo punktu, ja tie sakrīt vairākiem spēlētājiem, tad skatās, kuram ir visvairāk iegūto mazo punktu.

    5.3. Ja kādā kārtā kāds no komandas dalībniekiem neatnāk, tad komanda turpina piedalīties turnīrā.

    5.4. Ja spēlētājs atslēdzas no turnīra kārtas, tad tiek uzskatīts, ka spēlētājs ir aizgājis no spēles, kur tika noteikts minimāli izspēlējamais partiju skaits (partiju skaits kārtā). Tādēļ šis spēlētājs par visām atlikušajām partijām kārtā pārējiem spēlētājiem samaksā pa vienam punktam par katru partiju. Spēlētājs automātiski attiecīgajā kārtā ieņem pēdējo vietu pie galda un ir tiesīgs turpināt turnīru, piedaloties nākamajās kārtās.

    5.5. Ja pie kāda spēles galda turnīra dalībnieki nav paspējuši izspēlēt paredzēto partiju skaitu kārtā tam atvēlētajā laikā, tad pēc šī laika beigām, tiek izspēlēta vēl viena partija, kas tiek uzskatīta par pēdējo partiju šajā kārtā.

    6. BALVU FONDS UN TĀ SADALĪJUMS

    6.1. Turnīra ZD balvu fonda sadalījums tiek automātiski noteikts atkarībā no turnīra kopējā dalībnieku skaita. Ja norisinās komandu turnīrs, tad turnīra kopējā dalībnieku skaita aprēķinā no katras komandas skaita katru dalībnieku atsevišķi un komandas izcīnītajai vietai piešķirtais ZD daudzums tiek sadalīts vienādi katram no komandas dalībniekiem. Visiem turnīriem ZD balvu fonda sadalījums tiek noteikts pēc šādas sistēmas:

    6.2. Ja turnīrs tiek rīkots sadarbībā ar kādu reklāmdevēju, tad tā noteiktā balvu fonda (ja tāds ir) sadalījums tiek noteikts pēc reklāmdevēja vēlmēm, un šī informācija ir pieejama pie attiecīgā turnīra.

     

    Turnīru nolikums ir sastādīts elektroniski un ir derīgs bez paraksta.

    Turnīru nolikums stājas spēkā 2014.gada 05.septembrī.

     

    Valdes loceklis M.Jurēvics

     

    Uz sākumu

     

     

    ZOLES NOTEIKUMI

     

    Zoles noteikumi šādā redakcijā ir autortiesību objekts un

    SIA "ZOLMANIEM" pieder visas tiesības uz šo objektu.

    Izstrādāti sadarbībā ar Latvijas Zoles federāciju.

     

    SATURS

    1. Vispārīgie noteikumi

    2. Spēlē lietoto terminu un izteicienu skaidrojumi

    3. Spēles variācijas un iespējas

    4. Spēles norise un noteikumi

    5. Spēles pamatprincipi, nianses un ieteikumi

    6. Zoles turnīri Latvijā

    7. Punktu uzskaites tabula

    1. VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

    Spēlē 3 vai 4 spēlētāji, izņēmuma kārtā spēlēt var arī 5 spēlētāji. Jebkurā gadījumā aktīvu dalību partijā ņem tikai 3 spēlētāji.

    Spēlei izmanto 26 kārtis:

    erceni no dūža līdz devītniekam;

    kāravi no dūža līdz septītniekam;

    ♣ kreiči no dūža līdz devītniekam;

    ♠ pīķi no dūža līdz devītniekam.

    Katram spēlētājam, kurš piedalās partijā, kopumā iedala 8 kārtis un 2 kārtis atstāj galda vidū aizklātā veidā.

    Kopā ir 14 trumpju un 12 netrumpju kārtis.

    Trumpji secībā pēc to lieluma sākot ar stiprāko: ♣ kreiča dāma, ♠ pīķa dāma, ercena dāma un kārava dāma, tad ♣ kreiča kalps, ♠ pīķa kalps, ercena kalps un kārava kalps, tad kārava dūzis, kārava desmitnieks, kārava kungs, kārava devītnieks, kārava astotnieks un kārava septītnieks.

    Pārējie masti secībā pēc to lieluma sākot ar stiprāko: dūzis, desmitnieks, kungs un devītnieks. Acis skaita sekojoši: dūzim – 11, desmitniekam – 10, kungam – 4, dāmai – 3, kalpam – 2, visiem devītniekiem, kārava astotniekam un septītniekam – 0.

    Kopā ir 120 acis.

     

    (Zole – retāk tiek saukta arī kā zolīte. Agrāk vēl tika apzīmēta kā revelīts jeb revelītis.)

     

    2. SPĒLĒ LIETOTO TERMINU UN IZTEICIENU SKAIDROJUMI

    Vispārējie

    Partija – viens spēles posms, ko izspēlē 3 spēlētāji.

    Šlaka – kāršu masts.

    Kreicene jeb kreiciete – ♣ kreiča dāma.

    Pīķene jeb pīķiete – ♠ pīķa dāma.

    Ercene jeb erciete ercena dāma.

    Kāravene jeb kāraviete kārava dāma.

    Platais kārava dūzis un kārava desmitnieks.

    Pusplatais kārava kungs.

    Sliede – par to tiek saukts katrs no sekojošajiem trīs trumpjiem: kārava septītnieks, kārava astotnieks un kārava devītnieks.

    Torpēda – tā sauc jebkuras netrumpju masts triju kāršu kopu, kas sastāv no desmitnieka, kunga un devītnieka.

    Liekie – visas netrumpju kārtis (♣ kreiča, ♠ pīķa un ercena dūzis, desmitnieks, kungs un devītnieks; kopā ir 12 liekie).

    Īsais jeb īsākais masts – uz rokām esošais ne trumpju masts, no kura ir vismazāk kāršu.

    Garais jeb garākais masts – uz rokām esošais ne trumpju masts, no kura ir visvairāk kāršu.

    Vienīgais – no sākotnēji uz rokām iedalītajām kārtīm, vienīgā kāda ne trumpju masta kārts.

    Vienīgais dūzis, pliks dūzis jeb plikais dūzisuz rokām esošais netrumpju (liekais) dūzis, kas ir vienīgā šī masta kārts rokās.

    Dūzis ar asti jeb dūzis ar piekabiuz rokām esošais ne trumpju (liekais) dūzis kopā ar vēl vienu vai vairākām šī masta kārtīm.

    Acis – tiek lietots, lai apzīmētu katras kārts vērtību izteiktu punktos.

    Dalītājs – spēlētājs, kurš pirms attiecīgās partijas izdala kārtis visiem spēlētājiem.

    Pārcēlājs – spēlētājs, kurš atrodas no dalītāja pa labi un kurš veic kāršu pārcelšanu, kad dalītājs ir samaisījis kārtis un nolicis tās uz galda pārcelšanai.

    Spēles veidi – lielais, zole, mazā zole, galdiņš, pule, tumšā zole un tumšā mazā zole.

    Atklāt partiju – spēlētājs, kuram ir pienākusi izvēle, piesaka kādu no spēles veidiem.

    „Garām” – šo vārdu izsakot, spēlētājs izvēlas neatklāt partiju.

    Pirmā roka – pirmais spēlētājs no dalītāja pa kreisi, kuram pēc kāršu izdalīšanas pirmajam ir jāizsaka izvēle par partijas atklāšanu.

    Otrā roka – spēlētājs, kuram pēc kāršu izdalīšanas otrajam ir izvēle atklāt partiju, ja pirmais spēlētājs to nav izdarījis, pasakot „garām”.

    Trešā roka jeb pēdējā roka – spēlētājs, kuram pēc kāršu izdalīšanas trešajam jeb pēdējam ir izvēle atklāt partiju, ja pirmie divi spēlētāji to nav izdarījuši pasakot „garām”.

    Galds, galdiņš, apakša jeb piepirkums – divas kārtis, kas pie kāršu izdalīšanas ir noliktas galda vidū aizklātā veidā.

    Ņemt, paņemt, celt, pacelt, ņemt augšā, paņemt augšā, celt augšā, pacelt augšā jeb izdarīt piepirkumu – paņemt galdiņu jeb pacelt no galda vidus divas aizklātās piepirkuma kārtis.

    Norakt jeb norakties – pēc galdiņa pacelšanas, nolikt divas kārtis pēc saviem ieskatiem aizklātā veidā uz galda.

    Kosties – nepacelt galdu ar salīdzinoši labām vai labākām kārtīm nekā pārējiem spēlētājiem.

    Rokā jeb uz rokām – spēlētājam sākotnēji iedalītās kārtis jeb rokās palikušās kārtis pēc kāršu norakšanas.

    Lielais – spēlētājs, kurš ir pacēlis galdiņu vai kurš ir pieteicis lielo vai mazo zoli. Šis spēlētājs spēlē viens pret abiem pārējiem spēlētājiem.

    Mazie – divi spēlētāji, kuri spēlē pret lielo. Viņi savas iegūtās acis skaita kopā. Ja tiek spēlēts četratā vai piecatā, tad mazie ir arī tie spēlētāji, kuri attiecīgās partijas izspēlē nepiedalās.

    „Zole” jeb lielā zole – pasakot vārdu „zole”, spēlētājs piesaka spēles veidu, kurā viņš spēlēs kā lielais pret mazajiem, nepaceļot galdiņu.

    „Mazā zole” – sakot šos vārdus, spēlētājs piesaka spēles veidu, kurā viņš spēlēs kā lielais pret mazajiem, nepaceļot galdiņu. Lielajam šajā spēles variantā mērķis ir nepaņemt nevienu stiķi.

    „Tumšā zole vai tumšā mazā zole” – šos vārdus izsakot, spēlētājs piesaka spēles veidu, iepriekš neapskatot savas kārtis, kurā viņš spēlēs kā lielais pret mazajiem, nepaceļot galdiņu. Tumšo zoli var pieteikt tikai uz pirmo roku, ja vēl nav apskatītas spēlētājam iedalītās kārtis, bet tumšo mazo zoli var pieteikt uz jebkuru roku, ja iepriekš neapskatot savas kārtis.

    Stiķis – vienā gājienā izspēlētā trīs kāršu kopa, kas sastāv pa vienai kārtij no katra spēlētāja. Pat, ja stiķī nav nevienas acis (tas sastāv no netrumpju devītniekiem, kārava devītnieka, astotnieka un/vai septītnieka), tas arī skaitās stiķis.

    Nākt, iet, iziet, staigāt, nākt ārā, iet ārā, iziet ārā jeb staigāt ārā – izspēlēt kārti jeb izdarīt gājienu izejot ar kādu no savām kārtīm.

    Tikt pāri – pārkaut jeb pārsist.

    Iet, apiet, iet apkārt, apiet riņķī – ņemt stiķi ar izspēlēto netrumpju kārti.

    Jelgavnieks – tā sauc ne trumpju (lieko) desmitnieku, ja lielajam tas apiet apkārt, kad mazajiem no šī masta ir palicis dūzis rokā.

    Atmesties – ar šo vārdu ir saprotami divi gadījumi. Pirmajā gadījumā tas ir, ja kāds spēlētājs uz prasīto mastu atmet citas masts kārti (tikai gadījumā, ja nav prasītais masts). Otrajā gadījumā tas ir, kad lielais mutiski paziņo (vai arī reāli nomet uz galda savas atlikušās kārtis), ka atmetās un tas nozīmē,  ka lielais partiju tālāk neturpina un visas acis, kas ir atlikušajās mazo un lielā nomestajās kārtīs nāk par labu mazajiem.

    Jaņi jeb atstāt jaņos – zaudējot partiju, mazajiem iegūstot mazāk par 30 acīm vai arī lielajam iegūstot mazāk par 31 aci.

    Bezstiķis jeb atstāt bezstiķī – zaudējot partiju, lielais vai mazie nav ieguvuši nevienu stiķi.

    Punkti (turnīros saukti kā „mazie punkti”) – tie ir pie spēles galda iegūtie punkti, kas tiek iegūti vai zaudēti pēc katras partijas. Šo punktu kopsumma var būt pozitīva, negatīva vai „0” jeb neitrāla.

    Likme punktā – pēc spēles sacensību nolikuma noteikta vai pēc spēlētāju savstarpējās vienošanās pieņemta likme naudas vai citā izteiksmē par katru partijā iegūtu vai zaudēto punktu.

    Spēles banka – uz spēles galda uzliktās naudas likmes par spēlētāju iemaksātajām pulēm.

    Pule – iemaksa naudas izteiksmē spēles bankā.

    Kopējā jeb kolektīvā pule – visu spēlētāju vienlīdzīgas likmju iemaksas viena punkta vērtībā spēles bankā.

    Personīgā pule – pules īpašnieks spēles bankā iemaksā likmi tik punku vērtībā, cik ir kopējais spēlētāju skaits pie galda.

    Neizņemta pule jeb atvērta– pierakstīta pule, kuras iemaksātās likmes vēl neviens spēlētājs nav ieguvis.

    Izņemta jeb aizvērta pule – iepriekš pierakstītā pule, kuras iemaksātās likmes jau ir izņemtas.

     

    Turnīru

    Kārta – turnīra norises posms. Tā laikā spēlētāji ir sadalīti pa spēles galdiem un katrā kārtā tiek izspēlēts noteikts partiju skaits.

    Lielie punkti jeb turnīru punkti – punkti, ko iegūst spēlējot zoles turnīros pēc katras kārtas. Punktus nosaka pēc iegūtās vietas (to nosaka iegūtās zoles acis, kam ir vairāk iegūto acu, tas ieņem augstāku vietu) pie attiecīgā galda.

    Pirmais galds – turnīrā esošais spēles galds, pie kā spēlē labākie spēlētāji, tas ir, ar kopsummā visvairāk iegūtajiem lielajiem punktiem.

    Otrais galds, trešais galds, … galds – turnīros esošie spēļu galdi, pie kuriem spēlē turnīra dalībnieki sadalīti pēc to kopsummā iegūtajiem lielajiem punktiem.

    Pēdējais galds – turnīrā esošais spēles galds, pie kā spēlē dalībnieki ar kopsummā vismazāk iegūtajiem lielajiem punktiem.

    Reitings – zoles spēlētāju turnīru sasniegumu tabula viena gada ietvaros.

     

    3. SPĒLES VARIĀCIJAS UN IESPĒJAS

    Pēc kāršu izdalīšanas, spēlētājam, kuram ir pirmā roka, pirmajam ir jāizsakās par partijas turpmāko gaitu.

     

    Garām.

    Sakot „garām”, spēlētājs paziņo, ka nav gatavs atklāt partiju un šādā gadījumā izvēle tiek dota nākamajam spēlētājam pulksteņa rādītāja virzienā.

     

    Lielais.

    Neko nesakot, bet paceļot galdiņu, spēlētājs atklāj partiju un spēlē kā lielais pret mazajiem. Pēc galdiņā esošo divu kāršu pacelšanas un pievienošanas savām kārtīm, spēlētājam pēc paša ieskatiem ir jānorok jebkuras divas kārtis pēc izvēles. Norakto kāršu acis pēc partijas izspēles tiks pieskaitīti lielajam. Kārtis skaitās noraktas ar brīdi, kad spēlētājs tās abas aizklātā veidā ir nolicis uz galda un ir atlaidis rokas no tām. Abas lielā noraktās kārtis neskaitās kā stiķis.

    Pēc kāršu norakšanas spēlētājs, kuram ir pirmā roka, izdara pirmo gājienu. Lielais acis skaita sev atsevišķi, bet mazie acis skaita kopā. Lielajam, lai uzvarētu nepieciešams iegūt vismaz 61 aci, bet mazajiem uzvarai pietiek ar 60 acīm. Ja lielais uzvar (iegūst 61-90 acis), tad tas iegūst pa vienam punktam no katra spēlētāja, ja lielais uzvar atstājot mazos jaņos (iegūst 91 aci un vairāk), tad pa diviem punktiem no katra, ja atstājot mazos bezstiķī (ja lielais ir paņēmis visus stiķus), tad pa trīs punktiem no katra no mazajiem. Ja lielais zaudē (iegūst 31-60 acis), tad maksā katram no mazajiem pa diviem punktiem, ja lielais zaudē jaņos (iegūst 30 un mazāk acu), tad pa trim punktiem, ja bezstiķī (ja lielais nav ieguvis nevienu stiķi), tad pa četriem punktiem katram no mazajiem. Ja spēlētāji ir nolēmuši spēlēt ar pulēm, tad, ja ir atvērta kaut viena kopējā vai personīgā pule, tad lielajam zaudējuma gadījumā tiek pierakstīta viena personīgā pule.

     

    Zole.

    Sakot „zole” spēlētājs paziņo, ka spēlēs zoli. Tas nozīmē, ka spēlētājs spēlēs kā lielais, tikai šajā gadījumā galdiņš netiek pacelts, bet paliek aizklāts līdz partijas beigām, kad galdiņā esošo kāršu acis tiks pieskaitītas pie mazo iegūtajām acīm. Pēc zoles pieteikšanas spēlētājs, kuram ir pirmā roka, izdara pirmo gājienu. Līdzīgi kā vienkāršā spēlē, lielais acis skaita sev atsevišķi, bet mazie acis skaita kopā. Lielajam, lai uzvarētu nepieciešams iegūt vismaz 61 aci, bet mazajiem uzvarai pietiek ar 60 acīm. Ja lielais uzvar spēlējot zoli (iegūst 61-90 acis), tad tas iegūst pa pieciem punktiem no katra spēlētāja, ja lielais uzvar atstājot mazos jaņos (iegūst 91 aci un vairāk), tad pa sešiem punktiem no katra, ja atstājot mazos bezstiķī (ja lielais ir paņēmis visus stiķus un mazajiem ir tikai galdiņš, kas nav stiķis), tad pa septiņiem punktiem no katra. Ja lielais zaudē spēlējot zoli (iegūst 31-60 acis), tad maksā katram no mazajiem pa sešiem punktiem, ja lielais zaudē jaņos (iegūst 30 un mazāk acu), tad pa septiņiem punktiem, ja bezstiķī (ja lielais nav ieguvis nevienu stiķi), tad pa astoņiem punktiem katram no mazajiem.

     

    Mazā zole.

    Sakot „mazā zole”, spēlētājs paziņo, ka spēlēs kā lielais, nepaņemot galdiņu. Viņam šajā spēles variantā mērķis ir nepaņemt nevienu stiķi. Pēc mazās zoles pieteikšanas spēlētājs, kuram ir pirmā roka, izdara pirmo gājienu. Ja spēlētājs nav paņēmis nevienu stiķi, viņš ir uzvarējis un saņem pa sešiem punktiem no katra spēlētāja, bet tiklīdz paņem pirmo stiķi spēlētājs zaudē un maksā katram spēlētājam pa septiņiem punktiem.

     

    Galdiņš vai pules.

    Dalībnieki pirms spēles pirmās partijas kopīgi vienojas par spēles gaitu gadījumā, kad visi spēlētāji ir pateikuši „garām”. Ir divi spēles varianti – spēlēt galdiņu vai spēlēt ar pulēm.

     

    Galdiņš.

    Ja ir norunāts spēlēt „galdiņu”, tad tas tiek spēlēts katru reizi, kad visi spēlētāji ir pateikuši garām, tādējādi neatklājot partiju. Katrs spēlētājs spēlē pats par sevi.

    Līdzīgi kā vienkāršā spēlē, spēlētājs, kuram ir pirmā roka, izdara pirmo gājienu. Galdiņš netiek aiztikts, un katram spēlētājam mērķis ir savākt pēc iespējas mazāk stiķu. Spēlētājs, kurš ir savācis visvairāk stiķu ir zaudējis un maksā pa diviem punktiem katram spēlētājam. Ja diviem spēlētājiem ir vienāds savākto stiķu skaits, tad skaita iegūtās acis no savāktajiem stiķiem un zaudē tas, kurš savācis visvairāk acu.

     

    Pules.

    Zolē izšķir divu veidu pules – kopējās un personīgās. Kopējās pules pieraksta tad, ja spēlētāji pirms spēles ir vienojušies par spēli ar pulēm un visi spēlētāji ir pateikuši „garām”. Ja spēlē trīs spēlētāji, tad katru reizi tiek pierakstīta viena kopējā pule. Ja spēlē četri spēlētāji, tad, ja nav nevienas atvērtas pules vai visas pules ir izņemtas, pieraksta divas kopējās pules. Ja ir kaut viena atvērta kopējā vai personīgā pule, tad klāt pieraksta tikai vienu kopējo puli. Tas ir tāpēc, lai katram no spēlētājiem būtu iespēja spēles gaitā tik pie vismaz vienas kopējās pules izņemšanas iespējas.

    Partija neskaitās izspēlēta, ja visi spēlētāji ir pateikuši „garām” un ir pierakstīta attiecīgi viena vai divas kopējās pules. Tāpēc nereti gadās tā, ka pierakstītas kopējas pules ir vairāk nekā pavisam izspēlētās partijas. Pēc puļu pierakstīšanas kārtis dala nākamais spēlētājs.

    Gadījumā, ja spēlētājs zaudē spēlējot kā lielais pēc galdiņa paņemšanas un ir atvērta vismaz viena pule (neatkarīgi no tā kāda un cik spēlētāju ir pie galda), tam tiek pierakstīta viena personīgā pule. Ja nav nevienas atvērtas pules, tad lielajam zaudējuma gadījumā personīgā pule netiek pierakstīta.

    Pules var izņemt tikai spēlētājs, kurš spēlē kā lielais, paņemot galdiņu, un uzvar. Vienā uzvaras reizē spēlētājs var izņemt tikai vienu kopējo vai personīgo puli. Puļu izņemšanas secība ir sekojoša: vispirms katrs spēlētājs izņem savas personīgās pules, tad pēc kārtas tiek izņemtas visas kopējās pules un pēc tam rindas kārtībā izņem citu spēlētāju personīgās pules. Ja spēlētājs izņem savu personīgo puli, tad klāt nenāk papildus punkti, bet spēlētājs saņem atpakaļ savas iemaksātās likmes par puli. Ja spēlētājs izņem kopējo puli, tad pie jau izcīnītajiem uzvaras punktiem saņem papildus vienu punktu no katra spēlētāja. Ja spēlētājs izņem cita spēlētāja personīgo puli, tad pie jau izcīnītajiem uzvaras punktiem spēlētājs no pules īpašnieka saņem papildus tik punktus, cik ir kopējais spēlētāju skaits pie spēles galda. Piemēram, ja pie galda spēlē trīs spēlētāji, tad vienas personīgās pules vērtība ir trīs punktu vērtībā, ja četri spēlētāji, tad četru punktu vērtībā. Spēlējot zoli vai mazo zoli uzvaras gadījumā ne personīgās, ne kopējās pules netiek izņemtas un zaudējot, spēlētājam netiek pierakstīta personīgā pule.

     

    4. SPĒLES NORISE UN NOTEIKUMI

    Spēles istabā, izveidojot galdu, spēlētājs nolemj un atzīmē spēles veidus, kurus drīkstēs spēlēt, likmi punktā un citas ar spēli saistītās nianses. Spēles veidi: lielais, zole, mazā zole, galdiņš, pule. Tad, kad spēlētāji pievienojušies, tie ieņem vietas pie spēles galda.

    Pirmajai rokai ir jāizdara izvēle par partijas atklāšanu vai neatklāšanu pēc iepriekš norunātajiem spēles noteikumiem. Ja šis spēlētājs palaiž garām, tad izvēle tiek dota nākamajam spēlētājam pulksteņa rādītāja virzienā. Ja visi spēlētāji palaiž garām, tad tiek pierakstīta viena vai divas kopējās pules, atkarībā no spēlētāju skaita un situācijas, vai arī tiek spēlēts galdiņš. Pēc partijas atklāšanas un kāršu norakšanas, ja tika pacelts galdiņš, spēlētājs, kuram ir pirmā roka, izspēlē vienu kārti pēc savas izvēles. Pēc tam savas kārtis izspēlē secīgi otrā un trešā roka. Uz izspēlēto kārti vienmēr jāatbild ar to pašu mastu, turklāt, tikai pirmā kārts no katra izspēlētā stiķa nosaka pieprasīto mastu. Ja tiek izspēlēts trumpis (visas dāmas, kalpi un kāravi), tad ir jāliek trumpis, ja tiek izspēlēta kāda no netrumpju masts kārtīm, tad ir jāliek pieprasītās masts kārts. Ja uz rokām nav trumpju vai pieprasītās masts kārts, tad spēlētājs pēc savas izvēles var piemest kādas citas masts kārti vai izmantot trumpi. Tālāk spēlētājam, kurš paņem stiķi, pieder nākamā izspēle. Katrs spēlētājs, kurš piedalās partijā, jebkurā brīdī ir tiesīgs apskatīties pēdējo izspēlēto stiķi. Ja galdā ir izspēlēta kaut vai viena kārts, tad šis tiek uzskatīts par pēdējo stiķi, bet, ja nav, tad par pēdējo stiķi tiek uzskatīts pēdējais otrādāk apgrieztais stiķis. Stiķī esošās acis tā ieguvēju pusei tiek pieskaitīti tikai pēc tam, kad stiķis ir apgriezts otrādāk.

    Līdz ar partijas sākumu, par ko ir uzskatāms brīdis, kad vismaz viens spēlētājs jau ir apskatījies tam iedalītās kārtis, sarunas starp spēlētājiem par partijas gaitu, veidu un tam līdzīgām lietām ir stingri aizliegtas.

    Lielais drīkst nomest galdā kārtis, tādā veidā piesakot partijas beigas. Šajā gadījumā visas acis, kas ir nomestajās lielā un atlikušajās mazo kārtīs, nāk par labu mazajiem. Ja lielais nomet kārtis, pirms ir paņēmis kaut vienu stiķi, tad lielais skaitās zaudējis bezstiķī. Mazajiem nav šādu kāršu nomešanas tiesību, lai ātrāk izbeigtu partiju.

    Ja spēlē vairāk par trīs spēlētājiem, tad tie spēlētāji, kuri nepiedalās partijas izspēlē, skaitās kā mazie un tie obligāti ņem dalību punktu sadalē pēc partijas.

    Par norēķināšanos, spēles bankā tiek likti spēlētāju iemaksātie Darini par pulēm, ja tādas rodas. Par katru kopējo puli ik viens spēlētājs pie spēles galda bankā iemaksā likmi viena punkta vērtībā. Par katru personīgo puli tās īpašnieks iemaksā likmi tik punktu vērtībā, cik ir kopējais spēlētāju skaits pie galda. Kad spēlētājs izņem kopējo puli, tad viņš no spēles bankas paņem likmes tik punktu vērtībā cik ir spēlētāju skaits pie galda. Ja personīgo puli izņem pules īpašnieks, tad viņš paņem no spēles bankas savas iepriekš veiktās iemaksas par šo puli. Ja to izņem cits spēlētājs, tad pules īpašnieka veiktās iemaksas saņem attiecīgais spēlētājs. Ja spēles beigās kopējā spēles bankā ir palikušas iemaksas no pulēm, tad visa šo iemaksu summa tiek sadalīta vienlīdzīgās daļās starp visiem spēlētājiem pie galda, neatkarīgi no tā, kāda tipa pules ir palikušas neizņemtas.

    Palikušās neizņemtās kopējās pules tiek norakstītas (dzēstas). Atlikušās personīgās pules tiek norakstītas tā, ka par katru personīgo puli tās īpašnieks samaksā visiem pārējiem spēlētājiem katram pa vienam punktam.

     

    5. SPĒLES PAMATPRINCIPI, NIANSES UN IETEIKUMI

    Lai gan iemācīties spēlēt zoli pēc noteikumiem nav sarežģīti, cita lieta ir to spēlēt labi. Šajā spēlē ir daudz dažādu nianšu un atsevišķu gadījumu, kuros atklājās katra dalībnieka spēlēšanas prasmes. Tādēļ ir noderīgi papildināt savas zināšanas un pieredzi spēlējot. Zemāk minētajiem padomiem ir informatīvs raksturs, jo gadās visdažādākās spēles situācijas un, iespējams, kādā no tām pareizāk ir rīkoties pretēji uzskatītajiem rīcības scenārijiem.

    Pēc kāršu izdalīšanas:

    • jāpārliecinās vai ir iedalītas visas astoņas kārtis;
    • spēlētājiem, kuri vēl tikai mācās pilnībā apgūt spēles prasmes, ir ieteicams sakārtot savas kārtis rokās pēc mastiem un trumpjus pēc to stiprumiem;
    • ja pirms katras partijas kārtis tiek sakārtotas, tad ir ieteicams ik pa laikam mainīt kāršu sakārtošanas virzienu, izkārtojumu un atrašanās vietu, lai pārējie spēlētāji nākošajās partijās nevarētu uzminēt cik daudz un cik stipru trumpju vai arī kādas attiecīgās masts kārtis vēl ir palikušas pretspēlētāju rokās;
    • labi spēlētāji iesaka kārtis nekārtot, lai pārējiem spēlētājiem nebūtu iespējas uzminēt kādas kārtis ir rokās.

    Pirms spēles atklāšanas:

    • jāizvērtē savas iespējas atklāt partiju;
    • pēc savām kārtīm ir jāizvēlas piemērotākais spēles veids;
    • ja rodas šaubas par to vai spēlēt vienkāršu spēli vai zoli, tad labāk spēlēt vienkāršu spēli, it īpaši, ja ir atvērtas pules, kuras zoles gadījumā nevar izņemt;
    • ja pirmās divas rokas ir palaidušas garām, tad ir lielākas izredzes, ka galdā esošās divas kārtis būs stipras;
    • pirmajai rokai lielākā priekšrocība ir tā, ka spēlētājs varēs izdarīt pirmo gājienu un ievirzīt spēli sev vēlamā virzienā, piemēram, ja spēlētājam ir stipri trumpji, tos izspēlēt un atņemt trumpjus mazajiem, lai vēlāk drošāk varētu izspēlēt dūžus, ja tādi ir.

    Par kāršu norakšanu:

    • parasti cenšas norakt to mastu, no kura ir viena vai divas kārtis, kas ir vājākas par dūzi, lai partijā varētu šo mastu kaut ar trumpi;
    • tā kā abu norakto kāršu acis tiek pieskaitītas pie lielā partijas laikā iegūtajām acīm, ir vēlams norakt kārtis ar lielākām acīm;
    • nav ieteicams norakt vienīgo kādas netrumpja masts dūzi, jo ir lielas izredzes ar šo dūzi partijā ņemt stiķi.

    Katram spēlētājam precīzi jāseko līdzi izspēlētajām kārtīm, lai vienmēr zinātu:

    • cik un kādi trumpji ir izgājuši, kā arī cik un kādi trumpji ir palikuši partijā;
    • cik acu ir paša un cik pretinieku saņemtajos stiķos;
    • kādas kārtis no katra masta vēl ir palikušas rokā;
    • cik platie ir izgājuši, lai zinātu cik stipri pārkaut otrreiz izspēlēto mastu, lai pretinieks nevarētu paņemt stiķi ar plato;
    • tuvojoties partijas beigām noteikt cik un kādi trumpji vēl ir pie katra spēlētāja;
    • tuvojoties partijas beigām noteikt kuram spēlētājam vēl ir kārtis ar lielākām acīm;
    • izsecināt kādas kārtis lielais ir noracis (ja tika spēlēta vienkārša spēle);
    • kurā brīdī labāk atmesties, ja tas nepieciešams.

    Ja lielajam ir:

    • domas par to vai pieteikt zoli, ir jāizvērtē savu trumpju skaits un stiprums, esošā starta pozīcija (kurā rokā spēlētājs atrodas), kā arī tas vai uz rokām ir vismaz viens platais;
    • stipras kārtis, tad tās izspēlē tā, lai mazie paliktu bezstiķī vai jaņos, turklāt šajā gadījumā lielajam ir izdevīgāk skaitīt acis mazo saņemtajos stiķos;
    • vājas kārtis, tad ieteicams skaitīt acis tikai paša saņemtajos stiķos, lai īstajā brīdī varētu atmesties vai paņemt stiķi, kurā ir uzvarai nepieciešamās acis.

    Spēlējot ar vājām kārtīm:

    • īstajā laikā ir jāatmet liekās kārtis, ko vislabāk darīt atrodoties trešajā rokā pēc izspēles;
    • atrodoties otrajā rokā atmesties ieteicams, ja izspēlētā kārts ir ar mazām acīm;
    • trešā roka uz iztrūkstošo mastu var atmest lieko kārti arī tad, ja stiķī ir lielāks acu skaits, un pretinieks ar šādu gājienu iegūst mazāk acu, nekā ar nākamajiem stiķiem, kurus iegūtu attiecīgās kārts neatmešanas gadījumā;
    • atmešanās vietā, lielajam stiķi vajadzētu ņemt tad, ja paredzams, ka otrs mazais liks attiecīgās masts kārti ar daudz acīm vai arī, ja šis stiķis var izšķirt partijas rezultātu;
    • līdzīgas spēles gadījumā, jācenšas trešo stiķi pirms beigām atdot pretinieku pusei, lai varētu izdevīgāk izspēlēt savas pēdējās kārtis – atmesties vai paņemt stiķi trūkstošo acu savākšanai.

    Mazajiem:

    • jāatceras, ka caur otru mazo ir ieteicams iziet ar vienīgo attiecīgās masts kārti;
    • jāatceras, ka caur lielo ir ieteicams iziet ar to mastu, no kura ir visvairāk kāršu, lai, ja otram mazajam nav attiecīgās masts kārts, tas varētu šo stiķi kaut ar trumpi vai arī atmest lieko;
    • ja ir vairākas vienas masts kārtis, tad pēc pirmās reizes, kad šis masts tika izspēlēts, ir ieteicams vēlreiz tikt pie gājiena, lai varētu atkārtoti izspēlēt šo mastu, dodot iespēju otram mazajam pārkaut stiķi vai atmest kādu lieko kārti;
    • ja, galvenokārt, partijas sākumā vai arī partijas laikā, viens mazais iet caur otru mazo ar kādas netrumpju masts dūzi un šis masts vēl nav ticis izspēlēts un ja otrs mazais pieņem, ka pirmais mazais ir izgājis ar vienīgo šīs masts kārti, tad šo dūzi nevajadzētu kaut ar trumpi, bet gan atmest kādu lieku vai ar lielām acīm esošu kārti. Jo, tā kā no šī masta paliek vēl trīs kārtis, no kurām lielais var norakt tikai divas, lielajam uz rokām jābūt vismaz vienai šīs masts kārtij;
    • ir jācenšas spēlēt tā, lai lielais atrastos otrajā rokā pēc katra stiķa izspēles;
    • ja uz rokām ir divas netrumpju kārtis no vienas masts, un pirmajā izspēlē abiem mazajiem bija šī masta kārts, ir jācenšas nojaust, vai arī otra atlikusī šī masta kārts ir otram mazajam. Ja ir aizdomas, ka tā varētu būt, tad nevajadzētu šo mastu izspēlēt caur mazo;
    • ir jācenšas nepieļaut iespēju, lielajam atmesties uz stiķa ar mazām acīm. Piemēram, mazie izspēlē kādas masts karali un deviņnieku;
    • ja uzvarai pietrūkst tikai dažas acis, tad jācenšas caur lielo izspēlēt kārti ar mazākām acīm, cerot, ka lielais stiķim neizlietos stipru trumpi, dodot iespēju otram mazajam paņemt šo stiķi;
    • ja lielais izspēlē pēc kārtas stipras kārtis, atņemot mazajiem visus trumpjus, vai arī, ja mazajiem trumpji jau beigušies un mazie paredz, ka tie var paņemt vēl tikai vienu stiķi, tad katram mazajam uz beigām jāpatur tās masts kārts, kuru otrs mazais atmet;
    • ja kādam no tiem ir tikai viens trumpis ar mazām acīm, tad jācenšas pēc iespējas ātrāk to atmest, lai vēlāk trumpju izspēlē pie otra mazā paņemtajiem stiķiem varētu uzlikt savas netrumpju kārtis ar vairāk acīm;
    • lielā izspēlēto kārti ar vairāk acīm var arī neņemt, ja atmest kādu lieko kārti ir lietderīgāk;
    • ja rokās ir vienas masts dūzis un kungs vai devītnieks, ir jāuzmanās, lai negadītos tā, ka lielajam apiet apkārt desmitnieks jeb tā sauktais jelgavnieks. Ja gadās tāda situācija, tad ieteicams iziet ar citas masts kārti;
    • ja lielais ir pieteicis zoli, tad mazie var drošāk spēlēt ar dūžiem un desmitniekiem, jo visbiežāk zoles gadījumā lielajam ir vismaz viens liekais, ko mazie varēs paņemt, tādēļ tie spēlē ar pēc iespējas vairāk acīm. Pāris veiksmīgi paņemti stiķi var būt vienīgā cerība uzvarēt.

     

    6. ZOLES TURNĪRI LATVIJĀ

    Latvijā zoles turnīrus ir atļauts rīkot katram, kurš to vēlas. Vienīgais izņēmums ir Latvijas zoles čempionāts, ko katru gadu decembra mēnesī rīko Latvijas Zoles federācija (LZF). Tā pēc Latvijas zoles spēlētāju reitingu sistēmas noteiktam skaitam labāko spēlētāju piedāvā iespēju piedalīties šajā čempionātā. Šajā zoles spēlētāju reitingu sistēmā katram spēlētājam piešķir punktus par noteiktiem sasniegumiem zoles turnīros, kas tika rīkoti saskaņojot tos ar Latvijas Zoles federāciju. Šiem turnīriem LZF nosaka dažus papildus kritērijus, kas ir jāievēro, lai spēlētāji, kuri tajos izcīna kādu vietu, saņemtu punktus. Piemēram, nosaka minimālo spēles likmi, dalībnieku skaitu, izspēlējamo kārtu un partiju skaitu katrā kārtā, kā arī citus priekšnoteikumus. Tāpēc, lai paredzētā zoles turnīra spēlētāju iegūtie rezultāti tiktu uzskaitīti kopējā zoles spēlētāju reitinga sistēmā, turnīru rīkotājiem ieteicams laicīgi sazināties ar LZF un veikt visus nepieciešamos priekšdarbus, un iegūt vajadzīgos saskaņojumus. Latvijas zoles čempionātā un vairumā ar LZF saskaņotajos turnīros tiek spēlēta tā sauktā klasiskā zole – kas nozīmē to, ka tiek spēlēta zole ar pulēm bez mazajām un bez visa veida tumšajām zolēm.

    Kā jau katrām sacensībām, arī zoles turnīriem pamatdokuments ir attiecīgā turnīra nolikums. Tam ir jābūt ar rīkotāju parakstītu apstiprinājumu.

    Turnīra nolikumā iekļaujama šāda informācija:

    1. turnīra pilns nosaukums;
    2. turnīra organizators;
    3. turnīra organizatoru pārstāvju, galvenā tiesneša, kā arī palīgtiesnešu (ja tādi ir paredzēti) vārdi un uzvārdi, kā arī kontaktinformācija;
    4. tas, ka attiecīgais dokuments ir minētā turnīra nolikums;
    5. kad norisināsies turnīrs, norādot dienas, datumus un laikus;
    6. kur norisināsies turnīrs, norādot precīzu vietu;
    7. turnīra veids (individuālais, pāru, četrinieku, komandu, un tamlīdzīgi);
    8. dalībnieku piedalīšanās kritēriji jeb norādot, kuri dalībnieki drīkst piedalīties (pēc vecuma, dzimuma, dzīvesvietas vai citiem kritērijiem);
    9. dalībnieku ģērbšanās stils;
    10. spēles veidi, kur atrunā atļautos un aizliegtos spēles variantus;
    11. pa cik spēlētājiem pie viena galdiņa tie pamatā tiks dalīti (norādot pa trim vai pa četriem spēlētājiem);
    12. kā tiks ieņemtas vietas pie galda;
    13. kārtu skaitu un partiju skaitu kārtā (jāņem vērā tas, ka partiju skaitam kārtā jābūt tādam skaitlim, kas dalās ar 3 un 4, lai katram pie galda esošajam spēlētājam būtu vienādi apstākļi, parasti ir pieņemts noteikt 24 partijas kārtā, bet mēdz arī noteikt 12 vai 36 partijas kārtā);
    14. iegūstamos punktus pēc katras kārtas atkarībā no ieņemtās vietas pie galda (parasti 1.vieta – 6p; 2.vieta – 4p; 3.vieta – 2p un 4.vieta – 0p, ja izņēmuma kārtā ir arī piektais spēlētājs, tad tam arī pienākas 0p. Turnīru organizatori var noteikt savu punktu sadalījumu. To nosakot, vēlams ņemt vērā, ja divi vai vairāki spēlētāji iegūst vienādu punktu skaitu, to iegūtos punktus būtu viegli saskaitīt un, izdalot tos ar spēlētāju, skaitu iznāktu apaļš cipars);
    15. laika limits katrai kārtai (parasti izņēmums ir pēdējā kārta, kura ir bez laika limita, lai nodrošinātu to, ka noteikti pietiktu laiks visu noteikto partiju izspēlēšanai);
    16. par pieteikšanos un reģistrāciju turnīram;
    17. par dalības maksu;
    18. minimālo likmi punktā norēķinos starp spēles dalībniekiem;
    19. par turnīra balvu fondu un tā sadalījumu;
    20. par vietām, kas tiks apbalvotas (papildus var norādīt kādas balvas katrai vietai ir paredzētas);
    21. turnīra kārtu un spēlētāju individuāli iegūto punktu protokola paraugi;
    22. citi noteikumi, ko turnīra organizators uzskata par nepieciešamiem zināt.

    Par turnīru un tā norisi ir atbildīgs organizators. Tā pienākums ir nodrošināt turnīru ar visu nepieciešamo, kā arī to, lai tiktu ievērota un nodrošināta kārtība un drošība turnīra norises laikā. Turnīra organizatoram ir pienākums nodrošināt to, lai turnīra norises laikā uz vietas būtu pieejams turnīra galvenais tiesnesis vai tā vietnieks, kurus ar pašu piekrišanu ieceļ organizators.

    Pirmajā turnīra kārtā spēlētāji pa spēles galdiem tiek sadalīti automātiski. Pēc pirmās kārtas uz katru nākamo kārtu spēlētāji pa galdiem tiek sadalīti pēc iegūto lielo punktu kopsummas no visām kārtām. Līdz ar to spēlētāji, kuriem ir visvairāk lielo punktu no kārtām spēlē kopā pie pirmā galda, bet tie spēlētāji, kuriem ir vismazāk lielo punktu, spēlē kopā pie pēdējā galda. Sadalot spēlētājus pa galdiem, vienādu lielo punktu kopsummas gadījumā augstāku vietu ieņem tas spēlētājs, kuram ir vairāk iegūtie mazie punkti, bet, ja arī mazo punktu kopsumma sakrīt, tad pie augstāka galda spēlē tas spēlētājs, kuram ir augstāks izlozes numurs.

    Katram spēlētājam ir tiesības pēc jebkuras izspēlētas partijas, atteikties no tālākas dalības turnīra kārtā. Tādā gadījumā, ja ir, tad tiek norakstītas kopējās un personīgās pules un veic galējo rezultātu pierakstīšanu. Spēlētājs, kurš atteicās tālāk spēlēt ieņem pēdējo vietu pie galda neatkarīgi no iegūto punktu skaita. Savukārt pārējie spēlētāji izcīna vietas pie galda atkarībā no to, līdz attiecīgajam brīdim, iegūtajiem punktiem.

    Turnīru nolikumos atļauts paredzēt dažādu lielo punktu sadali atkarībā no spēlētāja iegūtās vietas pie spēles galda pēc katras kārtas. Lai lielo punktu uzskaite būtu vienkāršāka, ieteicams lielos punktus sadalīt tā, lai gadījumā, kad divi vai vairāki spēlētāji ir ieguvuši vienādu mazo punktu skaitu, būtu viegli skaitīt šo spēlētāju lielos punktus un izdalīt ar šo spēlētāju skaitu, tādā veidā noskaidrojot, cik lielos punktus ir ieguvis katrs no spēlētājiem. Ja turnīrā tiek noteikta parastā lielo punktu sadales kārtībā: 1.vieta – 6p; 2.vieta – 4p; 3.vieta – 2p un 4.vieta – 0p, tad:

    • ja diviem spēlētājiem ir dalīta 1.-2.vieta, tad katrs no šiem spēlētājiem iegūst pa 5 punktiem, (6+4)/2;
    • ja trim spēlētājiem ir dalīta 1.-3.vieta, tad katrs no šiem spēlētājiem saņem pa 4 punktiem, (6+4+2)/3;
    • ja četriem spēlētājiem ir dalīta 1.-4.vieta, tad katrs no šiem spēlētājiem saņem pa 3 punktiem, (6+4+2+0)/4;
    • ja diviem spēlētājiem ir dalīta 2.-3.vieta, tad katrs no šiem spēlētājiem iegūst pa 3 punktiem, (4+2)/2;
    • ja trim spēlētājiem ir dalīta 2.-4.vieta, tad katrs no šiem spēlētājiem saņem pa 2 punktiem, (4+2+0)/3;
    • ja diviem spēlētājiem ir dalīta 3.-4.vieta, tad katrs no šiem spēlētājiem iegūst pa 1 punktam, (2+0)/2.

    Ja, nosakot turnīra uzvarētājus, vairākiem spēlētājiem sakrīt gan lielie, gan mazie punkti, tad augstāku vietu turnīrā ieņem tas spēlētājs, kurš pēdējā kārtā ieguva vairāk lielos punktus, ja arī tie sakrīt, tad ņem vērā mazos punktus.

     

    7. PUNKTU UZSKAITES TABULA

    Zoles noteikumi šādā redakcijā ir autortiesību objekts un

    SIA "ZOLMANIEM" pieder visas tiesības uz šo objektu.

    Izstrādāti sadarbībā ar Latvijas Zoles federāciju.

    Uz sākumu